Lai kā gribētu, svešu pieredzi nav iespējams padarīt par savu. /I. Ābele/
Baltijas lauksaimniekiem nav pieņemams kārtējais pārejas periods tiešajiem maksājumiem

Baltijas lauksaimnieki: mums nav pieņemams kārtējais pārejas periods tiešajiem maksājumiem
2011.gada 23.septembris
22.septembrī Briselē notika vairākas Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās gan ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekli Albertu Dess (Albert Dess,Vācija), gan ar Eiropas Parlamenta Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekli Luisu Santos (Luis Manuel Capoulas Santos, Portugāle), gan ar COPA[1] prezidentu Gerdu Sonleitneri (Gerd Sonnleitner) un viceprezidentu Juhu Martilu (Juha Marttila).
No Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sarunās Briselē piedalījās LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone.
Tikšanās laikā Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas iesniedza deklarāciju un oficiālu Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumu nodrošināt taisnīgu reformu pēc 2013.gada, kurā tiek prasīta tiešo maksājumu sistēma ar taisnīgiem un godīgiem konkurences nosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, uzsverot, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apjoma.
Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas skaidroja situāciju, akcentējot vairākas lietas, piemēram:
- Baltijas valstu lauksaimniekiem nav pieņemams kārtējais pārejas periods tiešo maksājumu izlīdzināšanai, jo, iestājoties Eiropas Savienībā, jau bija noteikts pārejas periods – pakāpenisks tiešo maksājumu palielinājums līdz 2013.gadam.
- Baltijas valstu izmaksu līmenis lauksaimniecībā būtībā ir tuvu citu ES dalībvalstu izmaksu līmenim (izņemot dažas izmaksas, piemēram, darbaspēka, nomas), turpretim tiešo maksājumu likmes Baltijas valstīs ir zemākās. Tas nostāda Baltijas valstis nevienlīdzīgā situācijā, lauksaimniecības ražotājiem nav vienlīdzīgas iespējas vienotajā tirgū;
- Ņemot vērā pasaules tendences un pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, Baltijas valstīs neizmantotās lauksaimniecības zemes varētu būs īpaši svarīgas nākotnē kā papildus pieejams ražošanas resurss. Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā šī situācija, plānojot tiešos maksājumus.
Vairāk informācijas lasīt LOSP mājas lapā: http://www.losp.lv/node/699
Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 52 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 12 345 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Papildu informācija pa tālruni 67027320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz losp@losp.lv
Informāciju sagatavoja: Ginta Jakobsone, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadošā eksperte
[1] COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. COPA ir dibināta 1958. gadā.
COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. COGECA ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.
« Atgriezties pie rakstiem
Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 23.07.2019 15:39:32
