Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 23.04.2017 12:56
Jurģis, Juris, Georgs
Dienas teikums

Visvairāk laika aizņem tās darbības, kas nekad netiek uzsāktas.      /Dž. R. R. Tolkins/

Nosaka biodrošības pasākumus mājputnu novietnēm

Otrdien, 28. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai noteiktu biodrošības pasākumus novietnēm, kurās tur mājputnus.

Izmaiņas noteikumos nosaka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas audzē vai tur mājputnus (vistas, tītarus, pērļu vistiņas, zosis, pīles, paipalas, baložus, fazānus, irbes un citus nožogotās platībās turētus putnus), ievērot biodrošības pasākumus, lai pasargātu mājputnu ganāmpulkus no putnu gripas izplatības tajos.

 Noteikumi paredz, ka laika periodā no 2017. gada 1. martam līdz 2017. gada 31. maijam dzīvnieku īpašnieks nodrošina šādu prasību ievērošanu:

  • visu mājputnu turēšanu slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem;
  • ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām;
  • ir aizliegti tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi ar mājputnu piedalīšanos;
  • mājputnu dzirdināšanai aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni;
  • darbinieki ir nodrošināti ar darba vai maiņas apģērbu un apaviem. Darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

 Biodrošības pasākumos iekļauts, ka dzīvnieku īpašniekam mājputnu barošanu un dzirdināšanu jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, kā arī mājputnu barību un pakaišus jāuzglabā tā, lai novērstu savvaļas putnu piekļūšanu.

Noteikumi arī paredz, ka dzīvnieku īpašniekam jāierobežo nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanas vietām. Savukārt gadījumos, kad ir aizdomas uz mājputnu saslimšanu, piemēram, samazinās barības un ūdens patēriņš, tiek novērota mājputnu masveidīga bojāeja, novēro akūtu asiņainu diareju, smakšanu, putniem parādās respiratoras (elpošanas ceļu) infekcijas slimības pazīmes, nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

Tāpat noteikts, ka mājputnu novietnē aizliegts ienest savvaļas putnu līķus, savvaļas putnu līķu daļas vai jebkādu citu inficētu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs.

Zemkopības ministrija vēlas atgādināt, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem viesiem mājputnu īpašniekiem un turētājiem (arī tad, ja saimniecībā tiek turēti tikai viens vai divi mājputni) Lauksaimniecības datu centrā (LDC) ir jāreģistrē gan ganāmpulks, gan novietne un jāsniedz informācija par putnu skaitu divreiz gadā uz 1. janvāri un 1. jūliju. Gadījumā, ja putnu gripa tiks konstatēta novietnē, kura nav reģistrējusi mājputnus LDC, tā nevarēs saņemt kompensāciju par slimības dēļ likvidēto ganāmpulku. Plašāka informācija par reģistrēšanu pieejama ZM tīmekļvietnē.

Plašāka informācija par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” pieejama MK tīmekļvietnē.

______________________________

Informāciju sagatavoja

Viktorija Kalniņa

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 67027622

viktorija.kalnina@zm.gov.lv

 


« Atgriezties pie rakstiem



Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 12.09.2016 16:04:54

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Notikumu kalendārs
forward
forward
Veselā miesā vesels gars

Tuberkuloze (TB) ir ārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. TB izplatās gaisa – pilienu ceļā no cilvēka uz cilvēku. TB ierosinātājs apkārtējā vidē izplatās pa gaisu – TB pacientam klepojot, šķaudot, spļaujot, runājot, dziedot, elpojot. Ar TB nevar inficēties sarokojoties vai sasveicinoties, no kukaiņu un dzīvnieku kodumiem, skūpstoties, kopīgi lietojot virtuves piederumus, apģērbu un citus sadzīves priekšmetus, pārlejot asinis. TB visbiežāk skar plaušas, bet var skart arī citas ķermeņa daļas, piemēram, nieres, kaulus, limfmezglus vai smadzenes.

Visbiežāk TB simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki. Izteiktākie TB simptomi ir klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairāk kā trīs nedēļas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svara zudums, svīšana naktīs, ēstgribas zudums, nespēks un nogurums. Retāk TB saslimšanas gadījumā novērojams: asiņu piejaukums krēpām, elpas trūkums, sāpes krūtīs. Noteikti jāvēršas pie ārsta, ja 3-4 nedēļas ir vismaz viens no šiem simptomiem.

TB simptomi var būt praktiski nemanāmi, tāpēc nepieciešams rūpēties par savu veselību un veikt profilaktiskās veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta reizi gadā, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu.

Informācija no www.spkc.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »