Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 17.10.2017 21:52
Gaits, Karīna
Dienas teikums

Labestība — vienīgais ietērps, kas nekad nenonēsājas. /H. D. Toro/

 

APSTIPRINĀTI
ar Vārkavas novada domes
2013.gada 23. jūlija sēdes lēmumu Nr.25/6 
Precizēti ar 2013.gada 3.oktobra ārkārtas sēdes lēmumu Nr.29/2
 
Vārkavas novada domes saistošie noteikumi Nr.59 
"Par sociālajiem pakalpojumiem Vārkavas novadā"
 
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 3.panta otro un trešo daļu,
likuma „Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu
 
I.  Vispārīgie jautājumi
 
1.     Saistošie noteikumi nosaka Vārkavas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, saņemšanas nosacījumus, samaksas kārtību, lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
 
2.     Pašvaldība sniedz pakalpojumus vai organizē to sniegšanu sekojošām iedzīvotāju grupām:
2.1.     personām (ģimenēm), kuras ar Vārkavas novada domes Sociālā dienesta (turpmāk tekstā – Dienests) lēmumu atzītas par trūcīgām;
2.2.     vientuļiem pensionāriem un personām ar I un II invaliditātes grupu;
2.3.     vardarbībā cietuši bērni.
 
3. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīves vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā.
 
4.     Ja persona nav deklarējusi dzīves vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tajā dzīvo, Dienestā, pie sociālā darbinieka var saņemt nepieciešamo informāciju un konsultācijas par pakalpojumiem.
 
5.     Ja personas dzīvesvieta nav konstatējama, nepieciešamības gadījumos Dienests sniedz šai personai attiecīgu informāciju un konsultācijas par iespējām un kārtību, kādā var saņemt viņai nepieciešamos pakalpojumus.
 
 
II.    Pakalpojumu veidi
 
6.     Pašvaldība sniedz vai organizē sekojošus sociālos pakalpojumus:
6.1.     sociālās istabas izmantošanu (lietoti apģērbi un preces);
6.2.sociālās rehabilitācijas pasākumus personas dzīvesvietā (psihologa pakalpojumi);
6.3.     sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās;
6.4.     personām ar kustību traucējumiem, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa - transporta pakalpojumi divreiz gadā nokļūšanai uz konsultācijām un ārstniecības iestādēm.
 
 
III.      Pakalpojumu saņemšanas kārtība
 
7.Pieprasot pakalpojumus, persona vai viņas likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:
7.1.rakstisku iesniegumu, norādot problēmu un tās risināšanai vēlamo pakalpojuma veidu;
7.2. personas ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, ja personai (ģimenei) ar Dienesta lēmumu nav piešķirts trūcīgas personas (ģimenes) statuss;
7.3.ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli. Izziņā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju neesamību, ja persona vēlas saņemt aprūpi ilgstošās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;
7.4.     psihiatra atzinumu par speciālo( psihisko) kontrindikāciju neesamību;       
7.5.     invaliditāti apliecinošu dokumenta kopiju.
 
8.     Dienests 10 (desmit) darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas:
8.1.     novērtē vai personai nepieciešams pieprasītais pakalpojums;
8.2.     apseko personu mājās un sastāda apsekošanas aktu;
8.3.izvērtē personas sociālo situāciju un vienojas ar viņu par turpmāk sniedzamajiem sociālajiem pakalpojumiem;
8.4. sadarbībā ar personu sastāda individuālu sociālās rehabilitācijas plānu, vienojoties par pakalpojuma veidiem un samaksas kārtību;
8.5. pieņem lēmumu par pakalpojuma/u piešķiršanu (vai par atteikumu to/s piešķirt) un par savu lēmumu rakstiski paziņo klientam. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt pakalpojumu, norāda tā pamatojuma un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.
 
9.Krīzes situācijā Dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu nekavējoties.
 
10. Dienests krīzes situācijā nonākušām personām (ģimenēm) sniedz psihosociālu vai materiālu vai arī psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu personas iekļaušanos sabiedrībā.
 
11.Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā nav attiecīgo institūciju pieprasīto pakalpojumu sniegšanai, Dienests slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem citu pašvaldību administratīvajā teritorijā. Ja pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finasēti no pašvaldības budžeta, tad pakalpojuma cena, kopējā līguma summa, norādot pašvaldības daļu un klienta daļu, tiek noteikta līgumā.
 
IV. Pakalpojumu samaksas kārtība
 
12. Pašvaldība sedz pakalpojuma apmaksu daļēji vai pilnīgi no pašvaldības budžeta līdzekļiem, ja pakalpojumu nespēj apmaksāt klients vai viņa likumīgie apgādnieki.
 
13.No pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek pilnīgi segtas šādu pakalpojumu izmaksas:
13.1.sociālās rehabilitācijas pasākumi personas dzīvesvietā (psihologa pakalpojumi);
13.2.   transporta pakalpojumi personām ar kustību traucējumiem, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa.
 
14.No pašvaldības budžeta līdzekļiem daļēji tiek segtas šādu pakalpojumu izmaksas:
14.1.   sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
 
V.    Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
 
15. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Vārkavas novada domē, Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
 
16. Vārkavas novada domes lēmumu persona ir tiesīga pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
 
VI.      Noslēguma jautājums
 
17. Saistošie noteikumi publicējami un stājas spēkā likuma „Par pašvaldībām” 45.panta noteiktajā kārtībā.
 
Domes priekšsēdētāja Anita Brakovska



Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 25.09.2015 12:08:19

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Veselā miesā vesels gars

Aprīlī daudzās pasaules valstīs tika atzīmēta Pasaules Imunizācijas nedēļa, uzsverot vakcinācijas nozīmi katrā dzīves posmā – jaundzimušajiem, bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Latvijā Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērniem ir pieejama vakcinācija pret 14 infekcijas slimībām, bet pieaugušajiem – ik pēc 10 gadiem pret difteriju un stingumkrampjiem. Turklāt par valsts budžeta līdzekļiem tiek vakcinēti bērni pret ērču encefalītu, kuri dzīvo teritorijās ar visaugstāko saslimstību ar ērču encefalītu, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā valsts teritorijā.

“Imunizācija ir liels sabiedrības veselības sasniegums, jo miljoniem bērnu ir saglabāta veselība un pat dzīvība, novērstas ciešanas, ko izraisa infekcijas slimības un to nelabvēlīgas sekas. Vakcinācijas rezultātā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām Latvijā ir novērsta vai samazināta līdz tādam līmenim, kas nekad nav bijis reģistrēts. Līdz ar to, ja cilvēks nav bijis vakcinēts un nav pārslimojis bērnībā, turpmākajā dzīves gaitā viņš paliek neimūns, un viņam ir risks inficēties un saslimt tad, kad viņš to negaida. Svarīgi atcerēties, ka vairākas slimības, pret kurām vakcinē bērnībā, nevakcinētajiem pusaudžiem un pieaugušajiem norit smagāk” -, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pateicoties tikko notikušajai SPKC kampaņai “Pasargāts, jo vakcinēts”, pieaugušo vakcinācijas skaits pret difteriju 2017. gada janvārī-martā pieaudzis par 49% salīdzinājumā ar vidējo vakcināciju skaitu tajā pašā periodā pēdējo 3 gadu laikā. SPKC epidemiologi atzīst, ka šī ir ļoti pozitīva tendence, jo Latvijā imunizācijas aptvere pret difteriju nav pietiekoša, savukārt saslimstība ar difteriju pēdējos gados ir pati augstākā Eiropas Savienības valstu vidū.

Informācija no www.spkc.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »