Vārkavas apvienības pārvaldes ziņas
Vārda dienas 02.10.2023 23:37
Ilma, Skaidris
Dienas teikums

Mīlestība ir vienīgais, kas dara dzīvi panesamu, kas līdzsvaro bezjēgu. /Benita Veisberga/

 
  

NOVADA IEDZĪVOTĀJU LOKĀLĀS IDENTITĀTES PROBLĒMAS

  • 2002. gada 6. martā, apvienojot bijušā Preiļu rajona Rožkalnu un Upmalas pagastus, ir izveidots Vārkavas novads. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pēdējā posma 2009. gada 1. jūlijā Vārkavas novads paplašinājās - tam pievienojās Vārkavas pagasts.
  • Jaunais Vārkavas novads pamazām veido savu vēsturi, un tā robežas sāk srikti nostiprināties cilvēku apziņā, taču vēl nav zudušas tās paaudzes, kas atminas, kā ir radies ikviens no šiem pagastiem, un tādēļ paši nav zaudējuši savu lokālo identitāti.

* 1935.gadā Vārkavas pagasta platība bija 23 490 ha (pašreiz tikai - 7858,3 ha). 1945.gadā Vārkavas pagastā izveidoja Ančkinu, Kursīšu, Rauniešu, Vārkavas, Zaķīšu, Znotiņu ciemus, bet pagastu 1949.gadā likvidēja. 1954.gadā Vārkavas ciemam pievienoja Ančkinu ciemu, bet 1965.gadā – Kursīšu ciemu (izņemot kolhoza „Vienība” teritoriju, kas tika pievienota Rožupes ciemam), 1975. gadā Vārkavas ciemam pievienoja vēl daļu Zaķīšu ciema, savukārt daļu Vārkavas ciema iekļāva jaunizveidotajā Upmalas ciemā. 1990.gadā Vārkavas ciema teritorijā nodibināja Vārkavas pagastu.

 

** Upmalas ciemu 1975.gadā izveidoja no likvidētā Stradiņu ciema un no Vārkavas ciema teritorijas daļas, savukārt 1977. gadā daļu Upmalas ciema pievienoja Rožkalnu ciemam. 1979.gadā Upmalas ciemam pievienoja daļu no Rauniešu ciema teritorijas. 1990.gadā Upmalas ciema teritorijā nodibināja Upmalas pagastu.

 

*** Rožkalnu pagasta teritorija sāk veidoties 1945.gadā, kad Kalupes pagastā izveidoja Rožkalnu ciemu. 1971. gadā tam pievienoja daļu Staru ciema, 1977. gadā – daļu Upmalas ciema. 1990.gadā nodibināja Rožkalnu pagastu, kas aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļrietumu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu daļu.

 

  • Gan seno vārkaviešu, gan seno kalupiešu un līvāniešu pēcteču kopības izjūta pagaidām vēl ir tik stripra, ka arī šīs jaunās teritoriālās vienības – Vārkavas novada - pagastu iedzīvotāji sevi joprojām pieskaita vai nu pie vārkaviešiem, vai nu pie kalupiešiem, vai nu pie līvāniešiem.
               
 
 

Attēlos - teritoriālo pārmaiņu liecinieces - Znotiņu baznīca (no kreisās) šobrīd atrodas Sutru pagastā, bet kādreiz šī apkārtne piederēja Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastam. Kalupes evaņģēliski luteriskā baznīca Rožkalnu pagasta „Izdegās”. Baznīcas nosaukums liecina, kādā pagastā tā kādreiz atradusies.

 
 

 
 

VĀRKAVAS NOVADS – SENĀ VĀRKAVAS PAGASTA DAĻA

 

12. gs. tagadējā Vārkavas pagasta teritorija ietilpa latgaļu Jersikas valstī. Pagasts kā administratīvi teritoriāla vienība latgaļu apdzīvotajā valstī (Jersikā, Tālavā, Atzelē un Koknesē) pastāvēja jau pirms krustnešu ienākšanas Baltijā, bet muiža kā feodāls īpašums radās samērā vēlu. Un muižu centrus (apbūves kompleksus) muižnieki parasti ierīkoja pagastu administratīvajos centros jeb ciemos vai blakus tiem, bet ne vienmēr. Pēdējais attiecas arī uz Vārkavas muižas centru. Vārkavas folverks (vēlāk muiža) atradās tagadējā Vecvārkavā, bet Vārkavas pagasta administratīvais centrs jeb ciems - tagadējā Vārkavā.

(Vissenākais Vārkavas pagasta administratīvais centrs atradās Pilišku pilskalnā un apmetnē pie tā. Kad Pilišku pilskalnā bijušo pili svešzemju iebrucēji iznīcināja vai tā gāja bojā kādos citos apstākļos, pagasta administratīvais centrs tika pārcelts pie Feimankas un atradās tās kreisajā krasta vietā, kur tagad atrodas Ančkini. Feimankas labajā krastā, pie Vilcāniem, atradās arī pirmā zināmā Vārkavas draudzes baznīca, kura celta, domājams, 17.gs. beigās vai 18.gs. sākumā.

18.gs.vai pat agrāk Vārkavas pagasta administratīvais centrs pārcelts uz tagadējo Vārkavu.)

Vārkavas pagasts vēstures avotos pirmoreiz pieminēts 1563.gadā kā Rēzeknes pilij pakļauts pagasts. Līdz 17.gs. muižu Vārkavas pagastā nebija. Latgales muižu inventāros 1647., 1719. un 1748.gadā Vārkavas pagastā minēta viena muiža – Vārkavas muiža, kura 18.gs. beigās dēvēta par Preiļu muižas folverku. 1782. gadā Vārkavas pagastā jau ir divi folverki – Vārkavas un Rožanovas (tagad Rožupe).

  
 
 
 

Pilišku pilskalns mūsdienās – pēc vēstures ziņām tajā un apmetnē pie tā atradās vissenākais Vārkavas pagasta administratīvais centrs.

 
 
Vietvārda „Vārkava” rašanās
 

Savu nosaukumu Vārkavas pagasts ieguvis, pārveidojoties vārdam „vōrkaļs” (vara kalējs). Ir sens nostāsts par vācu muižkungu, kurš, jādams uz zirga svešā apvidū, satiek latviešu zemnieku. Muižkungs grib zināt, kāds nosaukums šim apvidum, taču neprot latviešu valodu. Zemnieks nesapratis jautājumu un domājis, ka kungs grib zināt viņa uzvārdu, tādēļ atbildējis: „Vōrkaļs”. Tā pārpratuma rezultātā radies vietas nosaukums Vārkava.

Vārkavas un Aizkalnes izlokšņu fonemātiskā sistēma ir vistīrākā, noturējusies bez jaukuma ar citām izloksnēm un valodām, tā pieņemta par latgaliešu rakstu valodas pamatu.

  
 
Novada administratīvais centrs
 

Pašlaik Vārkavas novada administratīvais centrs ir Vecvārkava. Šajā vietā 16.gs. izveidojās Vārkavas tirgotāju folverks (pusmuiža, viensēta), kurā tirgotājiem bija pienākums iepirkt Polijas karalim visāda veida meža preces – būvkokus, pelnus, ogles, bebru, lāču, caunu ādas – un tās pa Dubnu nogādāt līdz Daugavai un pa to tālāk līdz Rīgai. 1784. gadā Preiļu muižas Vārkavas folverkā minēta koka dzīvojamā māja ar augļu dārzu un uniātu koka baznīca. 19.gs. Vārkavas folverks kļuva par patstāvīgu muižu, un tad arī tika uzcelta Vārkavas muižas mūra pils un netālu no tās – Vārkavas draudzes mūra baznīca.

Vārkavas muižu 19. gs. 20. gados pārdēvēja par Vārkavu II, bet Vārkavas ciemu par Vārkavu I. Pēc Otrā pasaules kara Vārkava atguva savu agrāko nosaukumu bez numerācijas, bet Vārkava II tika pārdēvēta par Upmalu. Dažkārt to mēdza saukt arī par Baznīcvārkavu.

 




Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 19.08.2015 11:08:09

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632
E-pasts: varkava@preili.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »