Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 15.12.2017 21:47
Hanna, Johanna, Jana
Dienas teikums

Viens no īsākajiem un skaistākajiem priekiem - atpūta pēc padarīta darba. /Imanuels Kants/

 

Vārkavas novada ģerbonis (bmp)

Vārkavas novada ģerbonis (jpg)

Vārkavas novada ģerbonis (pdf)

Vārkavas novada ģerbonis (TIF)

Vārkavas novada ģerbonis (gif)

 

 
Ģerboņa izveides gaita
 

2010.gada 30.jūlijā Valsts Heraldikas komisijā tika apstiprināts Vārkavas novada ģerboņa heraldiskais apraksts (dalīts galvā: sudrabs un zaļš, apakšējā laukā sudraba bullis ar zelta ragiem, galvā mežrozītes zieds ar lapām dabiskās krāsās), to parakstīja Kultūras ministrs Ints Dālderis, Heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs un Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo Valsts Heraldikas komisija ir prezidenta kancelejas pārstāvniecība šajā kompetencē un tā apstiprina visus pašvaldību, juridisko personu un privātpersonu ģerboņus Latvijā.

 

Vārkavas novada iepriekšējais ģerbonis ar trīs lapu āboliņu uz zaļa un brūna fona, ko sadala zila josla, kas simbolizē upi Dubnu, tika atzīts par neunikālu (tieši šī zilā josla), jo upes simbolika ir pārāk bieži sastopama latviešu heraldikā, un viss, kas raksturo ikkatru Latvijas novadu un pagastu, nevar būt unikāls atsevišķai pašvaldībai. Arī trīs lapu āboliņa simbols tika kritizēts un atzīts par asociatīvi novecojušu, arī tas ir bieži sastopams Latvijas pašvaldību ģerboņos.

 

Tādēļ tika meklētas smalkākas un oriģinālākas nianses, kas raksturotu novada būtību. Ieguldot milzīgu darbu un pacietību, šīs nianses meklēja, ļoti rūpīgi izstrādāja un ģerboņa ideju Valsts Heraldikas komisijai izklāstīja novadniece, LLU studente, Aija Ancāne, kurai Vārkavas novada jaunā ģerboņa izstrāde bija viens no prakses darbiem. Ģerboņa attēlu izvēles pamatojums ir tāds, ka senāk mežroze ir bijusi krāšņa viensētas rota, arī tagad mežrožu krūmi aug daudzās viensētās, tāpat tā ir rota vecām lauku mājām, kas palikušas bez saimnieka. Nereti mežrozes starp koku puduriem un krūmājiem ir vienīgā liecība par to, ka šeit kādreiz bijusi māja un viesmīlība, turklāt novada ļaužu dzīve un ikdiena norit galvenokārt viensētās, nevis lielos ciemos, un novada teritorijā nav nevienas pilsētas. Te vietā atzinums: mana māja – mana pils, cietoksnis un patvērums.

 

Sākotnēji ģerboņa attēlu zīmēja uz vairoga, un tā mērķis bija likt baidīties ienaidniekam, kļūt drosmīgākam bruņiniekam un atgādināt par dzimtas kopības īpatnībām un iezīmēm. Šim aspektam tika pievērsta liela uzmanība, izvēloties jaunu galveno simbolu novada ģerbonim. Simbolam ir nepieciešams būt dramatiskam, drosmīgam, taču ar aizstāvniecisku nozīmi. Tāpēc idejas realizācijai tika izvēlēts vērša simbols (Heraldikas komisija piedāvāja arī mežakuiļa vai pīles attēlu, proti, tādus, kas vēl nefigurē citu pašvaldību ģerboņos). Vērsis simbolizē pašaizliedzību, augstsirdību, drosmi, taču piezemētākā izpratnē raksturo Vārkavas novada daudzu iedzīvotāju nodarbošanos, kas saistīta ar gaļas un piena lopkopību.

 

Atsaucoties uz ekotūrisma attīstību un bioloģiskām saimniekošanas metodēm novadā, ģerboņa pamatfons palika zaļā krāsā, arī cēlmetālu krāsu izvēle ģerbonī ir pamatota, jo ir noteiktas krāsas un simbolu zīmēšanas noteikta maniere jeb risinājums, ko drīkst izmantot heraldikā. No krāsām tās ir: purpurs, sarkans, zaļš, zils, mels, zelts, sudrabs. Tās izmanto tikai vienā noteiktā tonī. Tāpat pieļaujams arī ģerbonī izmantot simbolus to dabiskajās krāsās, taču arī šo simbolu vizuālo izskatu regulē heraldikas noteikumi un mākslinieka prasme šajos noteikumos tos iekļaut.

 

Valsts Heraldikas komisijas mākslinieki – Ilze Lībiete un Juris Ivanovs, pamatojoties uz ideju, izstrādāja vairākas ģerboņu skices, no kurām Vārkavas novada deputāti izvēlējās idejiski visatbilstošāko un vizuāli vispievilcīgāko. Šī gada maijā Vārkavas novada dome iesniedza LR Kultūras ministrijai lūgumu reģistrēt Vārkavas novada jauno ģerboni ģerboņu reģistrā. Ģerboņa attēla projektu izvērtēja Valsts Heraldikas komisija un atzina, ka tas atbilst heraldikas prasībām un tam tika sastādīts atbilstošs, jau augstāk minētais, heraldiskais apraksts.

 

 (Raksts publicēts 2010.gada septembrī.)
 

 




Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 25.03.2014 11:19:49

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Notikumu kalendārs
forward
forward
Veselā miesā vesels gars

Aprīlī daudzās pasaules valstīs tika atzīmēta Pasaules Imunizācijas nedēļa, uzsverot vakcinācijas nozīmi katrā dzīves posmā – jaundzimušajiem, bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Latvijā Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērniem ir pieejama vakcinācija pret 14 infekcijas slimībām, bet pieaugušajiem – ik pēc 10 gadiem pret difteriju un stingumkrampjiem. Turklāt par valsts budžeta līdzekļiem tiek vakcinēti bērni pret ērču encefalītu, kuri dzīvo teritorijās ar visaugstāko saslimstību ar ērču encefalītu, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā valsts teritorijā.

“Imunizācija ir liels sabiedrības veselības sasniegums, jo miljoniem bērnu ir saglabāta veselība un pat dzīvība, novērstas ciešanas, ko izraisa infekcijas slimības un to nelabvēlīgas sekas. Vakcinācijas rezultātā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām Latvijā ir novērsta vai samazināta līdz tādam līmenim, kas nekad nav bijis reģistrēts. Līdz ar to, ja cilvēks nav bijis vakcinēts un nav pārslimojis bērnībā, turpmākajā dzīves gaitā viņš paliek neimūns, un viņam ir risks inficēties un saslimt tad, kad viņš to negaida. Svarīgi atcerēties, ka vairākas slimības, pret kurām vakcinē bērnībā, nevakcinētajiem pusaudžiem un pieaugušajiem norit smagāk” -, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pateicoties tikko notikušajai SPKC kampaņai “Pasargāts, jo vakcinēts”, pieaugušo vakcinācijas skaits pret difteriju 2017. gada janvārī-martā pieaudzis par 49% salīdzinājumā ar vidējo vakcināciju skaitu tajā pašā periodā pēdējo 3 gadu laikā. SPKC epidemiologi atzīst, ka šī ir ļoti pozitīva tendence, jo Latvijā imunizācijas aptvere pret difteriju nav pietiekoša, savukārt saslimstība ar difteriju pēdējos gados ir pati augstākā Eiropas Savienības valstu vidū.

Informācija no www.spkc.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »