Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 27.04.2017 04:28
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Dienas teikums

Dzīve sašaurinās vai paplašinās proporcionāli drosmei. /A. Nina/

 

Vārkavas novada ģerbonis (bmp)

Vārkavas novada ģerbonis (jpg)

Vārkavas novada ģerbonis (pdf)

Vārkavas novada ģerbonis (TIF)

Vārkavas novada ģerbonis (gif)

 

 
Ģerboņa izveides gaita
 

2010.gada 30.jūlijā Valsts Heraldikas komisijā tika apstiprināts Vārkavas novada ģerboņa heraldiskais apraksts (dalīts galvā: sudrabs un zaļš, apakšējā laukā sudraba bullis ar zelta ragiem, galvā mežrozītes zieds ar lapām dabiskās krāsās), to parakstīja Kultūras ministrs Ints Dālderis, Heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs un Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo Valsts Heraldikas komisija ir prezidenta kancelejas pārstāvniecība šajā kompetencē un tā apstiprina visus pašvaldību, juridisko personu un privātpersonu ģerboņus Latvijā.

 

Vārkavas novada iepriekšējais ģerbonis ar trīs lapu āboliņu uz zaļa un brūna fona, ko sadala zila josla, kas simbolizē upi Dubnu, tika atzīts par neunikālu (tieši šī zilā josla), jo upes simbolika ir pārāk bieži sastopama latviešu heraldikā, un viss, kas raksturo ikkatru Latvijas novadu un pagastu, nevar būt unikāls atsevišķai pašvaldībai. Arī trīs lapu āboliņa simbols tika kritizēts un atzīts par asociatīvi novecojušu, arī tas ir bieži sastopams Latvijas pašvaldību ģerboņos.

 

Tādēļ tika meklētas smalkākas un oriģinālākas nianses, kas raksturotu novada būtību. Ieguldot milzīgu darbu un pacietību, šīs nianses meklēja, ļoti rūpīgi izstrādāja un ģerboņa ideju Valsts Heraldikas komisijai izklāstīja novadniece, LLU studente, Aija Ancāne, kurai Vārkavas novada jaunā ģerboņa izstrāde bija viens no prakses darbiem. Ģerboņa attēlu izvēles pamatojums ir tāds, ka senāk mežroze ir bijusi krāšņa viensētas rota, arī tagad mežrožu krūmi aug daudzās viensētās, tāpat tā ir rota vecām lauku mājām, kas palikušas bez saimnieka. Nereti mežrozes starp koku puduriem un krūmājiem ir vienīgā liecība par to, ka šeit kādreiz bijusi māja un viesmīlība, turklāt novada ļaužu dzīve un ikdiena norit galvenokārt viensētās, nevis lielos ciemos, un novada teritorijā nav nevienas pilsētas. Te vietā atzinums: mana māja – mana pils, cietoksnis un patvērums.

 

Sākotnēji ģerboņa attēlu zīmēja uz vairoga, un tā mērķis bija likt baidīties ienaidniekam, kļūt drosmīgākam bruņiniekam un atgādināt par dzimtas kopības īpatnībām un iezīmēm. Šim aspektam tika pievērsta liela uzmanība, izvēloties jaunu galveno simbolu novada ģerbonim. Simbolam ir nepieciešams būt dramatiskam, drosmīgam, taču ar aizstāvniecisku nozīmi. Tāpēc idejas realizācijai tika izvēlēts vērša simbols (Heraldikas komisija piedāvāja arī mežakuiļa vai pīles attēlu, proti, tādus, kas vēl nefigurē citu pašvaldību ģerboņos). Vērsis simbolizē pašaizliedzību, augstsirdību, drosmi, taču piezemētākā izpratnē raksturo Vārkavas novada daudzu iedzīvotāju nodarbošanos, kas saistīta ar gaļas un piena lopkopību.

 

Atsaucoties uz ekotūrisma attīstību un bioloģiskām saimniekošanas metodēm novadā, ģerboņa pamatfons palika zaļā krāsā, arī cēlmetālu krāsu izvēle ģerbonī ir pamatota, jo ir noteiktas krāsas un simbolu zīmēšanas noteikta maniere jeb risinājums, ko drīkst izmantot heraldikā. No krāsām tās ir: purpurs, sarkans, zaļš, zils, mels, zelts, sudrabs. Tās izmanto tikai vienā noteiktā tonī. Tāpat pieļaujams arī ģerbonī izmantot simbolus to dabiskajās krāsās, taču arī šo simbolu vizuālo izskatu regulē heraldikas noteikumi un mākslinieka prasme šajos noteikumos tos iekļaut.

 

Valsts Heraldikas komisijas mākslinieki – Ilze Lībiete un Juris Ivanovs, pamatojoties uz ideju, izstrādāja vairākas ģerboņu skices, no kurām Vārkavas novada deputāti izvēlējās idejiski visatbilstošāko un vizuāli vispievilcīgāko. Šī gada maijā Vārkavas novada dome iesniedza LR Kultūras ministrijai lūgumu reģistrēt Vārkavas novada jauno ģerboni ģerboņu reģistrā. Ģerboņa attēla projektu izvērtēja Valsts Heraldikas komisija un atzina, ka tas atbilst heraldikas prasībām un tam tika sastādīts atbilstošs, jau augstāk minētais, heraldiskais apraksts.

 

 (Raksts publicēts 2010.gada septembrī.)
 

 




Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 25.03.2014 11:19:49

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Veselā miesā vesels gars

Tuberkuloze (TB) ir ārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. TB izplatās gaisa – pilienu ceļā no cilvēka uz cilvēku. TB ierosinātājs apkārtējā vidē izplatās pa gaisu – TB pacientam klepojot, šķaudot, spļaujot, runājot, dziedot, elpojot. Ar TB nevar inficēties sarokojoties vai sasveicinoties, no kukaiņu un dzīvnieku kodumiem, skūpstoties, kopīgi lietojot virtuves piederumus, apģērbu un citus sadzīves priekšmetus, pārlejot asinis. TB visbiežāk skar plaušas, bet var skart arī citas ķermeņa daļas, piemēram, nieres, kaulus, limfmezglus vai smadzenes.

Visbiežāk TB simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki. Izteiktākie TB simptomi ir klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairāk kā trīs nedēļas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svara zudums, svīšana naktīs, ēstgribas zudums, nespēks un nogurums. Retāk TB saslimšanas gadījumā novērojams: asiņu piejaukums krēpām, elpas trūkums, sāpes krūtīs. Noteikti jāvēršas pie ārsta, ja 3-4 nedēļas ir vismaz viens no šiem simptomiem.

TB simptomi var būt praktiski nemanāmi, tāpēc nepieciešams rūpēties par savu veselību un veikt profilaktiskās veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta reizi gadā, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu.

Informācija no www.spkc.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »