Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 28.07.2017 05:42
Cecīlija, Cilda
Dienas teikums

Nezāles simtreiz vieglāk ielaižamas nekā izravējamas. /R. Kaudzīte/

 

 

  • 2002. gada 6. martā, apvienojot bijušā Preiļu rajona Rožkalnu un Upmalas pagastus, ir izveidots Vārkavas novads. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pēdējā posma 2009. gada 1. jūlijā Vārkavas novads paplašinājās - tam pievienojās Vārkavas pagasts. 
  • Platība: 288 km² (Upmalas pagasts - 97,96 km², Rožkalnu pagasts -111,52 km², Vārkavas pagasts - 78,58 km²).
  • Atrodas Latvijas dienvidaustrumos.  
  • Robežojas ar Līvānu, Preiļu un Daugavpils novadiem.  
  • Novadu veido Upmalas, Rožkalnu un Vārkavas pagasti.  
  • Administratīvais centrs - Vecvārkava. Novada lielākās apdzīvotās vietas ir Vārkava, Vanagi, Rimicāni, Arendole, Piliškas. Vārkavas novadu 37 km garumā caurvij viena no lielākajām Daugavas pietekām - Dubna. 
  • Valsts vietējās nozīmes autoceļi: 7
  • Attālums no Vecvārkavas līdz tuvākajām pilsētām: Preiļi – 20 km, Līvāni – 34 km, Daugavpils - 46 km, Jēkabpils - 62 km, Rēzekne - 78 km, Rīga – 202 km.
  • Iedzīvotāju skaits (uz 01.01.2015): 2188 (Vārkavas pagastā – 628, Upmalas pagastā– 822, Rožkalnu pagastā – 738).
  • Iedzīvotāju vecuma struktūra: līdz darbspējas vecumam (0-15 g.): 246, darbaspējas vecumā (15-64 g.): 1654, pēc darbaspējas vecuma: 288. 
  • Iedzīvotāju nacionālais sastāvs: latvieši - 1898; lietuvieši - 5; igauņi – 2; baltkrievi – 1; krievi -229; ukraiņi -11; poļi – 13; čigāni – 21; rumāņi – 2; vācieši – 2; čuvaši -1; moldāvi – 1; neizvēlēta tautība – 4.
  • Dzimstības un mirstības rādītāji: dzimstība (2014.gads)-17; mirstība  (2014.gads) - 42.
  • Iedzīvotāju blīvums: 7,5 uz 1 km2
  • Bezdarba līmenis: 15,4%
  • Teritorijas attīstības indekss (2013. gads): -1,017
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos uz 1 iedz. 2013.gadā, euro: 190,3
  • Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2009.g. sākuma līdz 2014.g. sākumam, %: -7,9
  • Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedz., 2012.g.: 5,2
  • Demogrāfiskā slodze (2014. gada sākumā): 534,5
  • Izglītības iestāžu skaits (2014./2015.m.g.): 1 vidusskola, 1 pamatskola, 1 pirmsskolas izglītības iestāde un sporta skola
  • Veselības iestādes: 2 ģimenes ārstu prakses (Vārkavā un Vecvārkavā)
  • Pašvaldības autoceļu kopgarums: „A” grupas ceļi kopā – 96,67 km; melnais segums – 1,12 km; grants segums – 68,94 km; bez segums – 26,61 km. „B” grupas ceļi kopā – 26,22 km; grants segums – 14,57 km; bez segums –11,65 km. „C” grupas ceļi kopā –17,76 km; grants segums – 2,36 km; bez segums – 15,40 km. Autoceļi kopā – 140,65 km; melnais segums – 1,12 km; grants segums – 85,87 km; bez segums – 53,66 km. Ielas kopā – 5,571 km; melnais segums – 3,053 km; grants segums – 2,518 km.
  • Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (% no kopējās teritorijas): 55% 
  • Meži (no kopējās teritorijas): 24% 
  • Novads ir bagāts ar virszemes ūdeņiem: Vārkavas novada teritoriju šķērso vai no tā teritorijas iztek, vai gar novada robežu tek daudzas upes: Dubna, Egļupe, Divkle, Kucupe, Malnaviņa, Ūdzeņa, Šusta, Kalupe, Feimanka, Preiļupe, Dzilna, Rītupīte, Bērzupe. Vārkavas pagastā atrodas vairāki ezeri – Vārkavas ciemata teritoriju šķērso Ūdzeņas upītes grava, tajā izveidojusies triju ezeru virkne - Zvirbuļu ( 1,7 ha), Beletnīku (1,7 ha) un Klaparu ( 1,3 ha), vēl pagastā ir Bleidas ezers (33,8 ha), Biletnieku ezers (1,1 ha) un Kaziņu ezers (1 ha). Rožkalnu pagastā atrodas Gerlaka ezers (37 ha) un gandrīz viss Lielais Kalupes ezers (160,7 ha). Upmalas pagastā atrodas Bratišķu ezers (4,4 ha) un Vepru ezers (3,9 ha). 
  • Novadā ir 3 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - dabas liegums „Ašinieku purvs”, dabas liegums „Dubnas paliene”, dabas piemineklis - aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi „Vārkavas parks”.




Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 17.09.2015 12:13:03

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Veselā miesā vesels gars

Aprīlī daudzās pasaules valstīs tika atzīmēta Pasaules Imunizācijas nedēļa, uzsverot vakcinācijas nozīmi katrā dzīves posmā – jaundzimušajiem, bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Latvijā Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērniem ir pieejama vakcinācija pret 14 infekcijas slimībām, bet pieaugušajiem – ik pēc 10 gadiem pret difteriju un stingumkrampjiem. Turklāt par valsts budžeta līdzekļiem tiek vakcinēti bērni pret ērču encefalītu, kuri dzīvo teritorijās ar visaugstāko saslimstību ar ērču encefalītu, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā valsts teritorijā.

“Imunizācija ir liels sabiedrības veselības sasniegums, jo miljoniem bērnu ir saglabāta veselība un pat dzīvība, novērstas ciešanas, ko izraisa infekcijas slimības un to nelabvēlīgas sekas. Vakcinācijas rezultātā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām Latvijā ir novērsta vai samazināta līdz tādam līmenim, kas nekad nav bijis reģistrēts. Līdz ar to, ja cilvēks nav bijis vakcinēts un nav pārslimojis bērnībā, turpmākajā dzīves gaitā viņš paliek neimūns, un viņam ir risks inficēties un saslimt tad, kad viņš to negaida. Svarīgi atcerēties, ka vairākas slimības, pret kurām vakcinē bērnībā, nevakcinētajiem pusaudžiem un pieaugušajiem norit smagāk” -, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pateicoties tikko notikušajai SPKC kampaņai “Pasargāts, jo vakcinēts”, pieaugušo vakcinācijas skaits pret difteriju 2017. gada janvārī-martā pieaudzis par 49% salīdzinājumā ar vidējo vakcināciju skaitu tajā pašā periodā pēdējo 3 gadu laikā. SPKC epidemiologi atzīst, ka šī ir ļoti pozitīva tendence, jo Latvijā imunizācijas aptvere pret difteriju nav pietiekoša, savukārt saslimstība ar difteriju pēdējos gados ir pati augstākā Eiropas Savienības valstu vidū.

Informācija no www.spkc.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »